Kad es uzsēdināju savā klēpī mazo un jauko literatūras kluba intelektuālo senpai, viņa sāka sēdēt man klēpī katru dienu.

Kādu dienu literatūras kluba krēslus aizņēmās cits klubs, un palika tikai viens krēsls. Šo un Juzo sāka viegli strīdēties, mēģinot atdot krēslu viens otram. Katrs vēlējās, lai otrs sēdētu, nevis viņš pats. Viņu laipnības dēļ radās strupceļš, un rezultātā uzvarēja Juzo viedoklis, liekot Šo vienam sēdēt krēslā. Šo jutās vainīgs, ka sēž viens, bet tad viņam radās ideja: "Ja es, sēžot krēslā, kļūšu par krēslu un ļaušu Juzo-senpai apsēsties man klēpī, vai tas nebūtu labi?"... tā.